Pārtiekam viens no otra un … citām dzīvām radībām

Es ēdu gaļu. Cenšos īpaši neizlikties ka tā nenāk no dzīvām radībām. Bet tomēr. Tas, kas ir veikalu plauktos, ir jau apstrādāta abstrakcija sagatavota slīdošam patēriņam. Vai es ēstu gaļu, ja man tā pašai būtu jādabū nogalinot dzīvnieku? Un vai pašai nogalināt to ko ģimenes lokā vēlāk apēst būtu ētiskāk nekā pirkt veikalā jau šķietami morāli nomazgātus izstrādājumus? Šie jautājumi šķiet būtiski mēģinājumā saredzēt un sajust savu dzīvi holistiskāk, meklējot tos ‘īstos vārdus’, kuros lietas just un saukt. Jebkura omes gatavotā kotletīte, kas bērnības atmiņās un garšu sajūtās nosēdusies kā kulinārās pilnības iemiesojums sākas no beigta dzīvnieka.
Pirmā pārdomu pauze bija pārejot uz organisku gaļu. Ops. Šī gaļa patiešām garšo un smaržo pēc gaļas. Miesas, ne viettures sojas. “Vai mēs vēl gribam ēst cūkgaļu?” mēs ar Maziju apspriedāmies košļājot karbonādi kokosriekstu un karija mērcē. Nolēmām ka jā, un aizrautīgi gatavojām cūkas kājas un ausis un šņukurus un vistu aknas un liellopu mēles. Ņam! “Mēs neizliekamies, jo ēdam visu. Un kaulus vāram buljonos,” dungojām virtuvē paši priecājoties par savu drosmi.
Bet tas nu ir pārgājis un otrai pauzei vēl līdz šim gatavojos tikai savās domās. Iztēlojos medības, iztēlojos kā būs, ja ņemsim dzīvnieciņiem laukos tikai uz vasaru un mēģināju saprast kā es jutīšos rudenim nākot. Taču nu šī pauze ir pie horizonta ar skaidri pūkainām aprisēm: Mammai ir uzdāvināti truši. 2 gb. Skaidrs, ka atbilde uz manu jautājumu tiks atrasta šovasar.
Lasu grāmatā sekojošas rindas, un pēkšņi man šķiet, ka trušu gaļa nekad, nekad man nav garšojusi:

“To kill a rabbit, hold it by its hind legs, in your left hand; grab its head in your right hand and twist it backwards. At the same time, force your hand downwards to stretch its neck. The neck bone breaks and death is instantaneous. Before the carcass has cooled, nick the hind legs just above the foot joint and hang up on two hooks. Make a light cut just above the hock joint on the inside of each rear leg and cut up to the vent (anus). Peel the skin off the rear legs and then just rip it off the body. Gut the rabbit by cutting down the belly and removing everything except liver and kidneys (known as hulking). Remove the gall bladder from the liver.” (Seymour, 2002:124)

Kad tu pēdējo reizi nogalināji to, ko vēlāk apēdi? Un kāpēc zivis neskaitās?

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s